Mācību brauciena noslēgums

Mācību brauciena noslēgumā mūs uzveda kalnā pie cietokšņa Puerto del Gibralfaro, no kura paveras būrvīgs skats uz Malagu.

Saņēmām šodien sertifikātus un vēl pēdējo reizi kopā padzērām kafiju. Tagad atliek tikai uzrakstīt grupas ziņojumu (šis pienākums tika uzticēts man) un atskaiti. Grupas ziņojumā raksta par diskutēto, pieredzi, kas dalībvalstīm kopīga/ atšķirīga, par problēmām un inovatīviem risinājumiem. Grupas ziņojumā apkopo arī dažādus projektus, kas var noderēt kā ideja citiem un ieskicē turpmākās sadarbības plānus. Vienojāmies, ka ievietošu uzrakstīto Google dokumentos un tad pārējie pielabos, ja būs kas pārprasts, kā arī pievienos informāciju par projektiem un citu nepieciešamo informāciju, kas būs piemirsusies. Roanna no Velsas pieteicās gatavo ziņojumu pārlasīt un izlabot kļūdas. Grupas ziņojums jāiesniedz viena mēneša laikā, tāpat kā individuālā atskaite.

Ēdieni

Ēdieni šeit interesanti, bet īsti neatbilst manai gaumei. Malagas tradicionālais ēdiens skaitās zivis, bet vēl neesmu paspējusi restorānā nobaudīt.
Populāri ir dažādus ēdienu vārīt ēlļā. Lai gan man patīk frī kartupeļi, šeit viņi ir tādi mīksti un ļoti eļļaini. Pusdienas ēd ap 14, pusdieno stundu un ilgāk. Sāk ar starteri, piemēram, lielu bļodu ar salātiem vai paelju vai zupu. Tad ir pamatēdiens, piemēram, eļļā vārīti kalmāru gredzeni ar eļļā vārītiem kartupeļiem un beigās deserts.
Zupas līdzīgas kā pie mums - tā, ka var redzēt, no kā sastāv nevis sablenderētas kā Zviedrijā vai Somijā. Šodien bija zupa, kurā bija lieli gabali vārītu kartupeļu, zivis, gliemeži un tas viss bija baltā šķidrumā, šķiet, krējumā vai majonēzē.
Saldajā ēdienā var dabūt pudiņu vai kūku. Populārs ir kaut kas līdzīgs vārītajam krēmam, kurā ielikts viens cepums.
Vakaros populāri sēdēt Tapas bāros. Tapas ir visādas uzkodas mazos šķīvīšos, piemēram, 2 kotletītes ar specifisku mērci vai zaļās olīvas vai salāti vai vārītas pupiņas vai paelja.

Privātskolas apmeklējums

Spānijā privātskolas ir diezgan lielas, jo nav pārāk dārgas (ir valsts līdzfinansējums). Valsts arī uzrauga un kontrolē izglītības procesu. Puertosol koledžā mācās bērni no 3 līdz 19 gadiem. Skola labprāt iesaistās projektos. Skolā ir spēcīga handbola komanda, kas ir labākā reģionā. Bērni starpbrīžus labprāt pavada sporta laukumos dažādās spēlēs. Šajā skolā redzēju kādus 6 dažādus laukumus vienu otram blakus. Segums, protams, nav zaļa zāle.

Interesanti, ka Spānijas skolās skolotāji valkā halātus virs viņu drēbēm. Šajā skolā tie bija balti, citā skolā zaļi balti svītraini ar dzeltenām un sarkanām kabatām.
Daļa no mūsu grupas noskatījās Klusās nedēļas procesiju, uz kuru bija aicināti arī vecāki (es neredzēju, jo mašīna, kurā es atrados, atbrauca par vēlu). Pēc tam mums bija sarunas ar vidusskolēniem par viņu interesēm, par mūsu valstīm, par plāniem pēc skolas, par vides piesārņojuma jautājumiem.
Ja ir vēlme sadarboties ar šo skolu, piemēram, Comenius projektos, kontaktpersona Fernando Ojeda Barceló (La Presentación College) direccion.malaga@lapresentacion.com

Zinātnes muzejs "Principia"

Muzeju izveidoja skolotāji, kuri uzskatīja, ka zinātne jāmāca atraktīvākā veidā un jāļauj bērniem pašiem darboties. Vienā dienā piedāvā nodarbības max. 3 skolēnu grupām. Mums piedāvāja aizraujošus demonstrējumus par elektrību, atmosfēras spiedienu, šķidrumiem faradeja zālē. Pēc tam varējām izmēģināt objektus ekspozīciju zālē. Beigās skatījām zvaigžnotās debesis planetārijā. Zinātnes muzejs planetārijā izmanto bezmaksas programmu STELLARIUM (mājās būs jāsameklē internetā un jāizmēģina). Muzejā ir 2 datori, uz kuriem var noskatīties 1700 videofilmas par dabu un zinātni. Man personīgi šī mācību brauciena daļa patika vislabāk, jo guvu daudz ideju Rīgas Dabaszinību skolas zinātnes rotaļlaukuma 2. kārtai, kā arī nodarbībām Dabaszinību laboratorijā un Jauno vides pētnieku nometnei vasarā.

Te mēs ar grieķi Stelios brīvprātīgi pieteicāmies būt par izmēģinājuma trusīšiem. Esam Faradeja būrī un pie būra tiek pievadīts 100000V elektrības.

Vai nav skaisti? Skelets sēdēja vienā pusē stikla, bet es otrā un regulēju apgaismojumu, kamēr izskatījās, ka redz savu skeletu.

Dabas fotogrāfs

Spānijā ir dabas fotogrāfs, kurš saņēma starptatisku balvu par savu dabas fotogrāfiju un ir pazīstams ar citādu pieeju - dabas fotogrāfija palīdz aizsargāt dabu, ja tai pievienota izglītojošā vērtība. Viņš bruakā arī pa pasauli un vada kursus dabas fotogrāfiem (viņu finansē objektīvu ražotāja firma).
Fotogrāfijas bija patiesi jaukas, īpaši tā ar lapsu pie klints uz zvaigžnota debess fona (skat. http://www.gerardofotonaturaleza.com/ ).
Atziņas:

• Ja grib dabūt labu dabas fotogrāfiju, vispirms kārtīgi jāizpēta vieta un fotogrāfējamais objekts (literatūra), lai neāktos velti tērēt laiku, meklējot pareizo vietu un laiku fotogrāfēšanai).
• Dabas fotogrāfam jābūt ļoti pacietīgam, jo no 200 kadriem, iespējams, viens būs patiesi labs.
• Jāprot uzvesties, lai varētu uzņemt 200 kadrus ar dzīvnieku un tas neaizbēgtu.
• Labākās bildes sanāk nevis tiem, kam labāks fotoaparāts, bet gan tiem, aks katru dienu mācās.

Maizes cepšanas tradīcijas Spānijā

Bijām ekocentrā Malagas kalnu nacionālajā parkā, kur darbojāmies tradicionālās maizes cepšanas darbnīcā, kā arī iepazināmies nedaudz ar senajiem vīna un olīveļļas iegūšanas paņēmieniem.

Maizes mīkla diezgan tradicionāla ar miltiem un raugu. Maizes krāsnis arī ļoti līdzīgas Latvijas krāsnīm. Atšķiras vienīgi maizes ēšanas tradīcijas - tā tiek apslacīta ar olīveļļu un, ja vēlas, apkaisīta ar sāli.

Idejas no Vācijas

Vācijā ir augsts bezdarba līmenis (vidēji 7%, Berlīnē 15%, atsevišķās vietās pat 40%), tāpēc aktuāli ir projekti bezdarbniekiem, kā arī sociālās aktivitātes, piemēram, sociālais tirgus nabadzīgajiem, kur ne tikai tika piedāvāts iegādāties lietotas mantas, bet arī mācīties dažādās darbnīcās.

Biškopība - interesants projekts 10 - 16 g.v. bērnim nabadzīgā, bet zaļā Berlīnes rajonā. Sociālais darbinieks - biškopis nopērk stropu un novieto uz mājas jumta. Bērnu grpa mācās bišķopību, rūpējas par bitēm, ievāc medu, kā arī raksta kaimiņiem domātu blogu par notikumiem bišu stropā un panākumiem biškopībā.
Vairāk informācijas http://dachimkerei.blogspot.com

Princeses dārzs - vietā, kur daudzu gadu garumā nelegāli tikuši izmesti dažādi atkritumi (arī Rīgā ir tādas vietas), cilvēki visu satīrija un ierīkoja dārzeņu dārzu, ar to aizsākot dārzu veidošanu. Kļuvusi populāra mobilā dārzkopība, kad audzē uz jumtiem, zaļājās zonās, uz palodzēm izvietotās kastēs.
Vairāk informācijas http://prinzessinnengarten.net

Vācijā ļoti nopietni notiek atkritumu šķirošana. Pilsētās ir pieejami dažādi konteineri. Jaunums ir oranžie konteineri, kuri paredzēti elektroierīču, katlu, CD, rotaļlietu, pagērba izmešanai. (Skat. http://regionales.t-online.de ).

Vēl viena jauka ideja - sajauc zemi, ūdeni un puķu sēklas, izveidojot bumbiņu. Iet pa pilsētu un izmet šadas bumbiņas, kur ir par maz augu. lielākoties sēklas sadīgst un vēlāk zied. Tāpēc nav jābrīnās, ja zaļajā strēmelītē, kas atdala braukšanas joslas, zied puķes, kuras tur acīm redzami nav stādītas skaista skata nolūkos.

Vides izglītība Fancijā

Nezināju, ka Francija ir arī pie Dienvidamerikas krastiem (Franču Gvineja vai Gvajāna?, galvaspilsēta Gvadalupe). Tur situācija vides izglītībā ir daudz sliktāka, kā Francijas Eiropas daļā, bet ļoti struaji uzlabojas. Skolās cenšas iesaistīt vides aktivitātēs ne tikai skolēnus un skolotājus, bet visu personālu.
Idejas izmantošanai:

• Mācīt samazināt atkritumu daudzumu, nevis tikai šķirot.
• Bērni veidoja skices atkritumu konteineru izskatam, skicēs bija itverti arī dažādi uzlabojumi konteinera funkcijām, pie'mēram, konteiners - atkritumu šķirotājs.
• Kompostē organisko atkritumus uz izmanto tos pēc tam dārzā. Kompostēšanas laikā pēta ķīmiskos un bioloģiskos procesus komposta kaudzē.
• Pie konteineriem pielikts ne tikai, ko tur var mest, bet arī ko nevar. Turklāt tas ir reālu objektu, nevis zīmējumu veidā.
• Salīdzināt divas skārdenes, piemēram Coca-Cola un Heineken (vai tās ir viena izmēr? viena materiāla? viena svara? ). Novērtēt, kura skardene atstāj mazāku ietekmi uz vidi.
• Skolā izgatavot Saules paneli (līdz galam nesapratu, jo izskatījās vairāk pēc ūdens boilera).
• Skolēni paši veidoja videofilmiņu par dažādiem bateriju veidiem, sākot no citroniem līdz pat akumulatoriem. Filmā tika rādīts, ko ar baterijām darīt pec to izlietošanas un kāpēc. Bija sagatavotas arī citas filmas par atkritumu šķirošanu, bērni paši bija izdomājuši sižetus, ar nelielu humora devu. Labs veids kā integrēt informātiku un dabas zinātnes.
• Problēma - skolas galdi tiek aprakstīt un apzīmēti, bet nav naudas jauniem. Skolēni izomāja, kā jāpārkrāso un paši to arī izdarīja, turklāt daži piegāja radoši, galdus apgleznojot.
• Balva par labāko plakātu. Viena grupa bija izveidojusi plakātu kā bruņurupuci - zem katra bruņas fragmenta bija paslēpta informācija par atkritumu šķirošanu.

Izglītība ilgtspējīgai attīstībai Velsā

Velsā kopš 2006. gada ir vadlīnijas, kas nosaka ka skolu programmās jāiekļauj izglītība ilgtspējīgai attīstībai un globālā līdzdalība.
Labas idejas vides izglītības īstenošanā:

• Dabas parka reindžeri (skola atrodas dabas parka teritorijā) iemāca bērniem iestādīt koku skolas pagalmā. Pēc tam bērni visu skolas laiku novēro koku, salīdzina to ar citu klašu citos gados stādītiem kokiem.
• pie skolas žoga pielikts garš plakāts ar uzrakstu "Šos izmet atkritumu konteinerā!" un apkārt uzrakstam salīmēti dažādi atkritumi, ksa atrast zemē nosviesti.
• Ekokomiteja - skolēnu grupa, kas pieskata, vai tiek saudzēta vide, piemēram, vai gaismas tiek izslēgtas, vai skolotāja nelieto papīru neefektīvi, vai nevajag noregulēt radiatoros zemāku temperatūru. Viņi apseko skolu, pieraksta atrastos trūkumus un cenšas tos novērst pašu spēkiem vai ziņo skolas administrācijai.
• Pēc kafejnīcu un veikalu apmeklējuma, pusaudži bieži vien papīrus un tukšās pudeles nosviež pa ceļam. Skolēni raksta tuvējām kafejnīcām un kopā organizē atkritumu savākšanas talkas. Labs piemērs, kā mācīties aktīvi iesaistīties, nevis gaidīt, kad kāds cits saorganizēs.
• Ilgtspējīgs pārvietošanās veids (projekts "Smileage"). Tiek stimulēta velosipēdu izmantošana, izmantojot dažādas interaktīvas metodes, piemēram, ar velosipēdiem braukāt un savākt atkritumus no ceļmalām, orientēšanos ar velosipēdiem, kur pa ceļam ir dāžādas radošas darbnīcas (piem., rokassprādžu izgatavošana no atkritumiem).

Velsas pieredze man ļoti patika, jo viņiem veiksmīgi izdevies iekļaut vides izglītību un izglītību ilgtspējīai attīstībai mācību procesā. Tās nav atsevišķas akcijas, bet skolas ikdiena.

Sadarbība ar ekoskolu Horvātijā

Nepierakstīju skolas nosaukumu, bet tā ir labākā ekoskola Horvātijā un viena no pirmajām, kas iesaistījās Ekoskolu projektā. Dabūja pagājušajā gadā balvu par projektu, kurā bērni dabā meklēja aizsargājamos augus, atzīmēja tos kartē, zīmēja tos, rakstīja dažādus radošus darbus un beigās publicēja grāmatā.
Šajā ekoskolā tiek veiktas arī citas aktivitātes, piemēram:

• Pasaules ūdens diena,
• Klimata nedēļa,
• tikšanās un diskusijas ar mēru par aktuālām vides problēmām,
• sēņu izstādes un atpazīšanas darbnīcas.

Ja ir vēlme sadarboties Comenius projektos, kontaktpersona ir Skolas padomes loceklis Silvije Jercinovic sjercinovic@vguk.hr

Izglītītība un vides izglītība Rumānijā

Rumānijā, pretēji mums, notiek izglītības sistēmas centralizēšana. Ir standarts, uz kuru balstoties skolas izstrādā savas programmas. Tiek organizēti centralizētie eksāmeni, kurus reģionā organizē skolu inspekcija. Skolu tīkla optimizēšana balstās uz skolēnu skaitu. Ir atsevišķas skolas bērniem ar speciālām vajadzībām.
Vides izglītība ir neformālās izglītības saštāvdaļa, tai nav atsevišķa normatīvā regulējuma. Aktivitātes vides izglītībā līdzīgas kā Latvijā:

• ekoskolu programma,
• vides sakopšanas talkas,
• koku stādīšana,
• atkritumu šķirošanas akcijas,

Interesanta ideja bija Ekofestivāls ar dažāda veida darbnīcām.
Rumānijā nav vides izglītības centri. Konkrētajā apgabalā, no kura bija Rumānijas pārstāve, ir viens centrs, kas darbojas līdzīgi kā mums interešu izglītības centri. Tajā viena programma ir vides izglītībā.

Ja ir vēlēšanās sadarboties Comenius projektos, droši var rakstīt e-pastu skolu inspektorei Martai Mate matemarta_hd@yahoo.com un viņa palīdzēs atrast partnerskolu Rumānijā.

Vides izglītība Turcijā

Vides izglītības mērķis ir veidot attieksmi dabas, kultūras, arheoloģiskās vides aizsardzībai. Pamatskolā dažādos mācību priekšmetos iekļauti vides izglītības jautājumi. Arī pirmsskolā ir vadlīnijas vides izglītības jomā, pārsvarā tā tiek organizēta ekskursiju laikā. Turcijā nav vides izglītības centru, kā tas ir, piemēram, Grieķijā vai Spānijā.

Vides izglītība Austrijā

Austrijā vairākām ministrijām ir izstrādāta kopīga stratēģija izglītībai ilgtspējīgai attīstībai (izglītības, kultūras, lauksaimniecības, vides, mežu, zinātnes un pētījumu ministrijām).
Austriju pārtāvēja Elke no lauksaimniecības profesionālās skolas (14 - 19 .g.v.). Skolā mācās 432 skolēni un strādā 250 darbinieki. Skolai pieder 200 ha fermas, no tiem 60 ha tiek veikta bioloģiskā lauksaimniecību. Skola drīkst iesaistīties Comenius projektos. Austrijā tiek istenotas profesionālās izglītības programmas vides aizsardzībā.
Citas idejas aktivitātēm:

• Projekts "Waterstage" - dzīvot dabā un kopā ar dabu.
• Dabas aizsardzības festivāls - balstās uz senajiem saimniekošanas veidiem, lai aizsargātu dabu un popularizētu to sabiedrībai.
• Zinātnes diena "Pētījumi skolām" - zina'tnieku vadītas dažādas dabnīcas, piemēram, no dārza līdz virtuvei, ko mums stāsta akmeņi, augi veselībai.

Granāda

Šodien bijām Granādā. Vispirms bija prezentācijas Granādas Universitātes Izglītības zinātņu fakultātē, bet pēc tam iepazīšanās ar kultūrvidi. Vides gids Rubens aizrautīgi vadāja pa pilsētu un iepazīstināja ar tās vēsturi. Interesanta likās metode, ko izmanto arī ar bērniem šādās ekskursijās. Viens izvēlas kādu vietu/ obljektu, ko aplūkot no skatu laukuma. Apraksta to, bet otrs zīmē pēc aprakst un pēc tam mēģina noteikt, kurš objekts tika aprakstīts.
Granādā ir fantastika vecpilsēta, kuras celtnēs izsekojama visa vēsture (romieši, arābi utt.). Visas katoļu baznīcas pirms tam bijušas mošejas.

Fascinēja skats uz Alhambru ar zaļiem kokiem priekšplānā un sniegotiem kalniem fonā.

Vecpilsētas ieliņas šauras, mājas koši baltas ar raksturīgiem ziliem ornamentiem apgleznotiem dekoratīviem šķīvjiem, puķu podiem, kā arī dievmātes vai citu svēto sieviešu attēliem uz sienām.

Protesti Spānijā sākušies!!!

Nevarēju saprast, kas ārā notiek (pašreiz ir 5 minūtes pāri pusnaktij). Pa centrālo ielu iet cilvēku bari, vicina karogus, svilpj, šauj raķetes ar lielu troksni, kliedz kaut kādus saukļus. Liekas, ka ģenerālais streiks jau ir sācies.
Rīt gandrīz neviens nestrādā, jo protestē pret izmaiņam darba likumā, kas dod tiesības darbinieku atlaist un neizmaksāt nekādas kompensācijas. Spānijā pirms dažiem mēnešiem nomainījās valdība. Pēc aptuveni 20 gadu perioda vara no sociālistiem pārgājusi pie labējām partijām, kas šādā veidā mēģina mazināt krīzes ietekmi uz ekonomiku.

Vides izglītība Dānijas pirmsskolās

Dānijas pirmsskolas izglītībā akadēmiskās tradīcijas ir:

• bērncentrēta pieeja,
• psiholoģiskā perspektīva,
• rotaļas un estētiskā mācīšanās,
• uzsvars uz vidi,
• kultūratbilstība.

Ir noteikts standarts 0 - 6 g.v. bērnu izglītībai. Katra pirmsskola izvirza savus mērķus, uzdevumus un plāno darbu. Realizāciju un rezultātu dokumentē un iesniedz atskaites pašvaldībai.
Mācību procešs tiek organizēts no praktiskā un abstrakto:

1. pieredze,
2. prasmes,
3. zināšanas,
4. attieksme.

Bērni daudz laika pavada ārā rotaļājoties un gūstot tiešo pieredzi dabā. Pirmsskolām tradcionāli, ka izbrauc uz visu dienu dabā, pēta, novēro, rotaļājas. Arī dāņiem šis process kļūst arvien sarežģītāks, jo pēc katra incidenta top jauni noteikumi un regulējumi, ko un kā jādara.
Dānijas pieeja mani iedvesmoja, tāpat kā vakar Spānijas skolā redzētais!!!

Vides izglītība Slovākijā

Slovākijā 60% teritorijas klāj meži. Un tā nav vienīgā līdzība ar Latviju. Tur notiek dažādas vides izglītības aktivitātes, līdzīgi kā Latvijā:

• ekoskolu programma,
• vides sakopšanas talkas vienu reizi gadā (pagājušais gads bija pēdējais, jo sapratuši, ka tādējādi tiek veicināta atkritumu izmešana kur pagadās, jo kāds taču atnāks un pēc tam savāks).

Nacionālā politika ir atgriesties pie organiskās/ eko lauksaimniecības.
Pilsētas dome katru mēnesi piesūta informatīvu avīzi, kurā pastāstīts, kas noticis pēdējā mēneša laikā un, kas plānots turpmākajā mēnesī - tādējādi cilvēki savlaicīgi uzzina visus jaunumus un var aktīvi iesaistīties.
Par Slovākiju stāstīja Jasna no Ļuļanas. Viņa pati ir arhitekte un pasniedzēja dizaina fakultātē. Dizaina fakultātē tiek mācīta pieeja "no šūpuļa līdz šūpulim" (cradle to cradle), kā arī ekodizains. Katrs māčibu semestris tiek iesākts ar nedēļu ilgu radošu mācību nometni, kur pasniedzēji dzīvo kopā ar studentiem un noteik darbnīcas. Darbi bija pateisi interesanti (ja ir interese, var apskatīties prezentāciju mācību brauciena mājas lapā, kuras adresi kaut kur šajā blogā biju ierakstījusi pirms došanās ceļā). Mani pārsteidza sociālā māja studentiem, kuru dizaina fakultātes studenti bija ierīkojuši, piešķirot jaunu dzīvi vecām mēbelēm.

Vides izglītība Grieķijā

Vides izglītību nenosaka neviens normatīvais akts, tā ir skolotāju brīvprātīga izvēle. Pārsvarā vides izglītības aktivitātes notiek pēc māčibu stundām vai arī ekskursiju laikā.
Grieķijā ir aptuveni 50 valsts finansēti vides izglītības centri. Skolas var pieteikties 1 - 2 dienu nodarbībām. Katrā centrā ir 5 pedagogu komanda, kura

• no septembra līdz decembrim plāno nodarbības un gatavo nepieciešamos materiālus tām,
• no decembra līdz maijam vada nodarbības,
• no jūnija līdz augustam atpūšas.

Kā pats Grieķijas pārstāvis jokoja: "Tagad jūs saprotat, kāpēc jums jāmaksā mums". Philippi vides izglītības centrā tiek īstenoti 2 projekti:

1. Mācies no dabas spēlējoties,
2. Āra dzīves (outdoor living) apmācība un vide.

Nodarbības par dabu dabā

Blakus atkritumu pārstrādes uzņēmuma izveidota vietu, kurā skolēniem mācīties dabā. Jāsaka gan, ka Malagas apkārtnes daba nekāda skaistā nav. Visas palmas, gumijkoki un kaktusi ir introducēti.
Klase tiek sadalīta grupās un katra grupa pēta vienu tematu:

• Flora (darba lapās jāraksturo dažādu augu pazīmes, balstoties uz novēroto; jāatrod, kurš no augiem nav vietējais),
• Fauna,
• Ainava (jāsalīdzina dažādas redzamās ainavas, jānosaka cilvēka darbība tajās un ietekme uz vidi),
• Cilvēka darbība.

Beigās visas grupas kopā dalās atrastajā, pārrunā.
Skolām bez maksas (apmaksā atkritumu kompānija), tikai jāmaksā par autobusu.

Fotogrāfijā skats uz Malagu no botāniskā dārza (Pēc Latvijas zaļjiem mežiem un pļavām diezgan nemīlīgi - brūnganzaļi kalni, kuru pamatā tumši pelēka smilts, ar dažiem pusapkaltušiem augiem). Pilsētā un botāniskajā dārzā visur tiek koptas introducētās tropu sugas.

Āktīvas iesaistīšanās demokrātiskos procesos veicināšana ar e-rīku palīdzību

Lai aptvertu dažādas mērķgrupas, tiek izmantoti datori. Tādējādi aptverti jaunieši. Veciem cilvēkiem piedāvā datorapmācību, lai viņi arī varētu iēgūt informāciju par pilsētā noteikošo un piedalīties. Piemēram, reizi mēnesī tiek veikta patauja par kādu pilsētai nozīmīgu tēmu. Cilvēkiem to paziņo epastā vai nosūtot ziņu uz mobilo telefonu. Ir brīvpieejas interneta punkti, kur var nākt un piedalīties aptaujā.
Var elektroniski uzot jautājumus (iesniegumus), ierosināt kādus uzlabojumus pilsētā. Tā pēc cilvēku ierosinājuma klusās nedēļas gājienu laikā tika izveidotas tribīnes ar krēsliem veciem cilvēkiem, citādi viņiem grūti nostāvēt un neko nevar redzēt.

Klusā nedēļa ir pasākums, kuram gatavojas visa pilsēta jau tagad. Tās laikā notiek gājieni pa pilsētas ielā, nesot Jēzus Kristus un Jaunavas Marijas statujas. Fotogrāfija redzamas pilsētas visvecākās statujas, ko vīndaru brālība dāvināja pilsētai pirms vairāk kā 100 gadiem.

Vīns

Bijām vīna muzejā, kur mums bija arī degustācija. Malagai raksturīgi saldi vīni, kas ir diezgan stipri un nedaudz liķierīgi. Pēc šīs degustācijas sapratu, ka vīns var būt arī ĻOTI garšīgs:)))

Gaišākais bija tāds parasts, nākamais bija ļoti salds un viegls (Moscatel vīnogas), trešais smaržoja pēc brendija un arī garšoja diezgan līdzīgi tam, pēdējais ir no Malagai raksturīgas vīnogu šķirnes, ļoti salds un diezgan stiprs (15%).

Veloceliņi Malagā

Vispār Malagā nav aktīva velo pilsēta, bet viens puisis (skolotājs) panāca, ka pilsētas dome krastmalas promenādē izveidoja veloceliņu,lai bērni varētu braukt uz skolu. Celiņš no rītiem un pēcpusdienā diezgan aktīvi tiek izmantots. Pats viņš skolā piedāvā veloapmācību, organizē velotūrisma braucienus.

Skolēniem par atkritumu šķirošanu un pārstrādi

Skolām tiek piedāvātas programmas, ko organizē pilsētas dome, bet finansē atkritumu paŗstrādes uzņēmums. Dažādas aktivitātes dažāda vecuma bērniem, piemēram:

• atkritumu šķirošanas spēles,
• atkritumu "basketbols"
• iepazīšanās ar dažādām mašīnām un tehnikām, kas savāc atkritumus un tīra ielas (atbrauc uz skolu un demonstrē),
• grāmatas ar stāstiem par atkritumu šķirošanu un pārstrādi,
• ekskursijas uz atkritumu savākšanas un pārstrādes uzņēmumu,
• radošās darbnīcas.

Viena ļoti interesanta Comenius projekta pieredze par atkritumu šķirošanu. Iesaistīti 3 - 5 gadus veci bērni, skola saucas "La Presentacion". Mums demonstrēja video, kurā parādīts viss, ko bērni projekta ietvaros darījuši. Jau tādi mažiņi mācījās šķirot, piedlījās pludmales sakopšanas talkā, piešķīra atkritumiem jaunu dzīvi, mācījās kompostēt organiskoas atkritumus un beigās audzēja augus un iekopa savu dārziņu. Pēc video demonstrēšanas mūs aizveda uz šo dārziņu. Bērni ravēja un laistīja un aicināja mūs palīgā. Fantastiski!!!

Foto nebūs, jo bildes bez vecāku atļaujas nedrīkst publicēt. Vairāk par šo projektu un skolu mājas lapās:
http://comeniuspresen.blogspot.com.es/
http://www.lapresentacion.com/malaga/actividades/comenius/index.php
Skola atvērta jauniem projektiem, tajā mācās līdz pat vidusskolai. Ja ir īdejas sadarbībai, kontaktēties ar Alberto Alvarez Irigoyen (Puertosol College) albertoalvarez@colegiopuertosol.es

Bezdarbnieku (jauniešu) apmācība botāniskajā dārzā

2010. gada augustā uzsāka 16 - 24 g.v. bezdarbnieku apmācību, kas ilgs 2 gadus. Kopā 36 dalībnieki, pa 12 katrā modulī. Mācības notiek gan teorētiski, gan praktiski pilnu darba dienu. Pirmos 6 mēnešus maksā 9EUR dienā, pārējos 18 mēnešus, kad paŗsvarā ir praktiski jāstrādā, maksā 75% no Spānijā noteiktās minimālās algas. Projektu finansē Andalūzijas apgabala pašvaldība un Eiropas savienības fondi.
Visas programmas saisītas ar dārzkopību:

• dārzkopība (pārsvarā vienkāršie dārza kopšanas darbi),
• augu kopšana (vairāk līdzinās dārzniekam - jāsēj, jāpiķē, jāstāda, pašiem jāpēta),
• darbs ar cilvēkiem dārzā (vairāk kā gidi, vides interpretatori).

Visos moduļos arī džādas citas dzīvē noderīgas aktivitātes, piemēram, CV rakstīšana, drošas braukšanas skola, pirmās palīdzības kursi, ekskursijas u.c.

Pirmie iespaidi par Malagu

Pilsētas centrs ļoti skaists un sakopts. Ārpus centra vairs nav skaisti, diezgan netīrs un nekopts. Skaistas, gaišas ēkas. Smilšaina pludmale, ūdens gan esot auksts (rītvakar iešu paskatītes, cik auksts ir auksts ūdens:)))
Šodien iznāca neliela iepazīšanās ekskursija ar dažām Malagas ievērojamākajām vietām, piemēram, romiešu teātri, krodziņu "El pimpi" (spāniski tas nozīmē - cilvēks, kurš daudz ko prot, t.i., ar "zelta rokām"), māju, kurā dzimis Pikaso un dažiem māsklinieka telpiskiem darbiem - šķīvjiem, krūkām, sienu dekorējumiem.

Gar ielu malām daudz palmu, zied strelīcijas un klīvijas, burvīgi smaržo ziedošie apelsīnu kociņi.

"El pimpi" ir slavenākais krodziņš, uz mucām daudzas slavenības atstājušas savus autogrāfus, arī Antonio Banderas, kurš ir dzimis Malagā.

Eco-union piedāvājums vides izglītībā

Eco-union ir nevalstiska organizācija, kas strādā ilgtspējībai, izmantojot kompetenču pieeju. Viens no viņu projektiem ir "E-mācīšanās ilgtspējībai". Materiālus var skatīties šādās adresēs (uzdevumus, informatīvos, video):

• http://www.eco-union.org/cursos
• www.ecounion.ning.com
• http://vimeo.com/ecounion
• www.formacionporlasosteinibilidad.org

Kontakti sadarbības projektiem ar Andalūzijas reģiona skolām

Andalūzija ir lielākais Malagas reģions. Jose Francisco Subiri Fernadez ir cilvēks, kurš strādā ar plurilingvisma un Eiropas programmām. Viņš aicināja rakstīt e-pastus, ja nepieciešams atrast sadarbības partnerus projektiem, piemēram, skolu Comenius projektam. E-pasts: jfrancisco.subiri.ext@juntadeandalucia.es

Mājas lapa (blogs) ar aktivitātēm Malagas skolās: www.educacionenmalaga.es
Mājas lapa (blogs) par bilingvālo izģlītību: http://lnx.educacioenmalaga.es/bilinguismo

Malagas universitāte un vides izglītība

Atkritumu reciklēšanu mācīt sāk universitātē. Un to sāka dārīt tāpēc, ka pretendēja uz ISO 14000 sertifikātu vides jomā. Universitātei izveidota speciāla mājas lapa par reciklēšanu, kur var atrast instrukcijas, karti ar konteineriem. Pagājušā gadā tika organizēta reciklēšanas diena, kuras ietvaros bija dažādas darbnīcas, lai dotu atkritumiem jaunu dzīvi.

Attēlā var redzēt universitātes pilsētiņā novietotos šķirošanas konteinerus. Turpat netālu pagalmā bija stūrītis ar izlietni, galdu un vairāk mikroviļņu krāsnīm, lai studenti varētu sasildīt savas pusdienas.
Vairāk var uzzināt mājas lapā (tā kā spāņu valodu nezinu, izmantoju Google tulkotāju): www.sga.uma.es
Universitātei ir izveidots Universitātes pilsētīņas un ilgtspējības departaments, kura pašreizējā prioritāte ir pilsētiņas ēku energoefektivitātes uzlabošana.
Malagas universitātei ir fantastiski skaists botāniskais dārzs ar vidusjūras reģionam, tropiem un subtropiem raksturīgajiem augiem. Tur tiek eksperimentēts ar dāžādiem dzīvžogos izmantojamiem augiem, kaārī domāts par par ilgtspējību gan augsnes apstrādē, gan apūdeņošanā. Interesanti, ka botāniskā dārza administratīvajām ēkām izmantoti veci metāla konteineri, ar kuriem pa jūru paŗvadā kravas.
Izveidota transdisciplināra studiju programma, kurā uz vides jautājumime skatās no dažādiem dabas zinātņu, humanitāro un sociālo zinātņu skatu punktiem. Tiek piedāvāta vides izglītības maģistra studiju programma. Vairāk mājas lapās http://capea.uma.es un www.uma.es/meduam

Malagas pilsētas domes izglītības programmas

Malagā ir aptuveni 600000 iedzīvotāji, no tiem ap 100000 skolēni. Kopā 205 skolas. Augstskolās studē 35000 studenti 60 programmās. Izglītības departamentā strādā tikai 10 cilvēki un vēl cilvēki, kas realizē domes piedāvātās izglītības programmās.
Programmas:

• Malaga skolām - mērķis parādīt bērniem pilsētu no izglītības skatu punkta. Šīs programmas ietvaros apmeklē dažādas iestādes un iepazīstas ar to darbu. Piemēram, apmeklē pilsētas domi un iejūtas deputātu ādā, diskutējot un pieņemot lēmumus. Apmeklē botānisko dārzu, mācoties par augiem, kā arī strādājot tajā.
• Teātra programma - mērķis mācīties komunicēt un parādīt emocijas. Kaut kas līdzīgs mūsu interešu izglītības teātra pulciņiem. Tiek rīkots skolu teātru festivāls, kā arī piedāvātas teātra darbnīcas un citas ar teātri saistītas aktivitātes.
• Mūzikas izglītības programma - mērķis iepazīt mūziku un mācīties muzicēt. Tiek piedāvāti simfoniskās mūzikas koncerti (līdīgi kā mums filharmonijas koncertlekcijas),  blūza, džeza, roka, operas koncerti bērniem. Tiek organizēts festivāls "Let's play music anywhere else", kurā piedalās un muzicē bērni.
• Programma mierpilnia līdzāspastāvēšanai - lai iemācītos būt toleranti, kā arī risināt konfliktus. Tiek piedāvātas darbnīcas, kurās mācās risināt konfliktus, kā arī vienlīdzību, piemēram, zēni iejūtas mājsaimnieču lomā.
• Mūzizglītības programma pieaugušajiem. Tiek piedāvāts tas pats, kas bērniem.

Skolām septembrī izsūta piedāvājumu un skolas piesakās. Pārsvarā viss bez maksas, dažreiz skolai jāsedz autobusa izdevumi. Ja skola piesakās, bet neierodas, nākamajā gadā viņiem tiek liegta dalība konkrētajā programmā.Arī pieaugušajiem bez maksas.

Vēl izglītības departaments organizē bērnu literatūras balvu, izglītības balvu (par sasniegumiem mācībās), Eiropas dienas svinības.

Iepazīšanās vakars

Mājas uzdevums bija paņemt līdzi kaut ko rakturīgu savai valstij (fotoattēlu, rokdarbu, ēdienu vai tamlīdzīgi). Man ļoti patika ideja, kā uzskatāmi parādīt no kurienes katrs ir - ar auklu bija jāsavieno līdzpaņemtais ar savu dzīvesvietu kartē. Pēc tam katrs stāstīja, kas viņš ir, no kurienes un, kas īpašs ir viņa līdzpaņemtajai vietai. Vēlāk sekoja cienāšana ar atvestajiem saldumiem no dažādām valstīm, suvenīru dāvināsāna, kas bija labs "ledlauzis" - sākums sarunai.

Sasveicināšanās autobusā

Lidostas ekspresī šodien pārliecinājos par trūkumiem savā audzināšanā:) Man e-pastā atsūtītajā informācijā teikts, ka jābrauc ar 75. autobusu, bet pie lidostas atrodu tikai 19. Pēc pārējiem parametriem šķiet, ka uz to pašu pusi brauc. Mēģinot izdomāt, kā to pajautāt šoferim, aizmirsu sasveicināties. Uz manu jautājumu šoferis atbildēja ar pamācību: "Simtiem cilvēku, kas iekāpj šajā autobusā vispirms sasveicinās..." Pēc atvainošanās frāzēm tomēr uzzināju, ka autobuss ir īstais. Tomēr šoferis gan neaizmirsa manu nepieklājību un nepieturēja nepieciešamajā pieturā. Vispār jau joprojām mocos pašpārmetumos par elementāras pieklājības aizmiršanu tādā niecīgā stresa situācijā.
Braucot domāju par sasveicināšanās paražu atšķirībām. Latvijā neesmu redzējusi, ka kāds sveicinātu šoferi vai veikala pārdevēju (ja ko vajag, atvainojas un jautā). Zviedrijā visi šoferi un pārdevēji un vispār satiktie cilvēki laukos (sveši) pirmie sveicina ar : "Hei!" Tagad jāapgūst spānu sasveicināšanās kultūra.

Pāreja uz vasaras laiku

Nupat sapratu, ka šonakt dabūšu gulēt vienu stundu mazāk nekā biju plānojusi, jo arī Somijā šonakt pāriet uz vasaras laiku. Galvenais nesajaukt, ciko šovakar jāuzliek modinātājs, lai rīt 4:00 paspētu uz lidostas autobusu:)

Mācību brauciena temats

Jā, piemirsies pats galvenais  - mācību brauciena temats:
Izglītība aktīvai pilsonībai un ilgtspējīgai attīstībai: Inovatīva prakse vides izglītībā (Education for Active Citizenship and Sustainable Development: Innovative practices in environmental Education).

pašreiz esmu optimisma pilna gūt jaunas idejas vides izglītības īstenošanā. Mācību braucienā paredzēts ne tikai iepazīties ar Spānijas pieredzi, bet arī ar pārējo dalībnieku pārstāvēto valstu pieredzi. Mācību brauciena rezultātā taps grupas ziņojums, kurā tiks apkopotas visas vērtīgās idejas.

Gatavošanās mācību braucienam (komunikācija ar organizatoriem)

Jau dažas dienas pēc VIAA vēstules par stipendijas saņemšanas saņēmu e-pastu no grupas vadītāja Alberto. Viņš Google lapās uztaisījis mājas lapu šim braucienam, kurā varēja iepazīties ar sākotnējo programmu, viesnīcu, kā nokļūt no lidostas līdz Malagai, kā arī informāciju par Malagu, laikapstākļiem un iestādēm, kuras plānots apmeklēt vizītes laikā.
Kad visi dalībnieki bija apstiprinājuši dalību, Googles forumā iepazīstinājām cits citu ar sevi. Man tagad jau ir priekšstats, kādi cilvēki būs grupā, ar ko viņi nodarbojas, kādas profesionālās intereses un hobiji.
Programma ik pa laiciņam tiek papildināta, piemēram, 29. martā gaidāms ģenerālais streiks, tāpēc tika veiktas izmaiņas. Priecē, ka programmā labi sabalansētas izzinošās aktivitātes, sociālās un atpūta.
Šorīt atnāca kārtējais e-pasts, kurā atbildēts uz dažādiem jautājumiem, ko grupas dalībnieki bija uzdevuši, piemēram, par apaviem, par pārvietošanos vizītes laikā, par ēšanu. Kopumā mums būs jāsamaksā apmēram 65 EUR par minibusiem, kopīgajām vakariņām u.tml. + vienīca 62 EUR/ nakts.
Te ir mājas lapas adrese https://sites.google.com/site/studyvisitmalaga212/

Nakšņošana Helsinkos

Svētdien nolēmu, ka nesēdēšu visu dienu Helsinku lidostā un sāku meklēt viesnīcas. Vispirms domāju nakšņot lidostas viesnīcā, bet, kad ieraudzīju cenu par istabiņu pagrabstāvā, bez logiem, tad man šī doma vairs nepatika. Parakājos vēl pa lidostas lapu un ieraudzīju, ka kursē bezmaksas autobuss uz viesnīcām, kas atrodas lidostas tuvumā. Šo viesnīcu cenas bija par aptuveni 2/5 draudzīgākas un norezervēju vienu nakti Holiday Inn. Tagad jau jūtos labāk, jo viesnīcā ir arī bezmaksas Wi-Fi internets. Kopumā tas iznāca lētāk, kā lidot bez 15 stundu gaidīšanas pauzes.