Par emuāru

Saņēmu stipendiju Eiropas Savienības Mūžizglītības programmas Caurviju programmas Mācību braucienam. Ceru, ka man atliks laika, lai dalītos iespaidos un uzzinātājā arī šajā emuārā.

ceturtdiena, 2012. gada 29. marts

Izglītība ilgtspējīgai attīstībai Velsā

Velsā kopš 2006. gada ir vadlīnijas, kas nosaka ka skolu programmās jāiekļauj izglītība ilgtspējīgai attīstībai un globālā līdzdalība.
Labas idejas vides izglītības īstenošanā:
  • Dabas parka reindžeri (skola atrodas dabas parka teritorijā) iemāca bērniem iestādīt koku skolas pagalmā. Pēc tam bērni visu skolas laiku novēro koku, salīdzina to ar citu klašu citos gados stādītiem kokiem.
  • pie skolas žoga pielikts garš plakāts ar uzrakstu "Šos izmet atkritumu konteinerā!" un apkārt uzrakstam salīmēti dažādi atkritumi, ksa atrast zemē nosviesti.
  • Ekokomiteja - skolēnu grupa, kas pieskata, vai tiek saudzēta vide, piemēram, vai gaismas tiek izslēgtas, vai skolotāja nelieto papīru neefektīvi, vai nevajag noregulēt radiatoros zemāku temperatūru. Viņi apseko skolu, pieraksta atrastos trūkumus un cenšas tos novērst pašu spēkiem vai ziņo skolas administrācijai.
  • Pēc kafejnīcu un veikalu apmeklējuma, pusaudži bieži vien papīrus un tukšās pudeles nosviež pa ceļam. Skolēni raksta tuvējām kafejnīcām un kopā organizē atkritumu savākšanas talkas. Labs piemērs, kā mācīties aktīvi iesaistīties, nevis gaidīt, kad kāds cits saorganizēs.
  • Ilgtspējīgs pārvietošanās veids (projekts "Smileage"). Tiek stimulēta velosipēdu izmantošana, izmantojot dažādas interaktīvas metodes, piemēram, ar velosipēdiem braukāt un savākt atkritumus no ceļmalām, orientēšanos ar velosipēdiem, kur pa ceļam ir dāžādas radošas darbnīcas (piem., rokassprādžu izgatavošana no atkritumiem).
Velsas pieredze man ļoti patika, jo viņiem veiksmīgi izdevies iekļaut vides izglītību un izglītību ilgtspējīai attīstībai mācību procesā. Tās nav atsevišķas akcijas, bet skolas ikdiena.

Sadarbība ar ekoskolu Horvātijā

Nepierakstīju skolas nosaukumu, bet tā ir labākā ekoskola Horvātijā un viena no pirmajām, kas iesaistījās Ekoskolu projektā. Dabūja pagājušajā gadā balvu par projektu, kurā bērni dabā meklēja aizsargājamos augus, atzīmēja tos kartē, zīmēja tos, rakstīja dažādus radošus darbus un beigās publicēja grāmatā.
Šajā ekoskolā tiek veiktas arī citas aktivitātes, piemēram:
  • Pasaules ūdens diena,
  • Klimata nedēļa,
  • tikšanās un diskusijas ar mēru par aktuālām vides problēmām,
  • sēņu izstādes un atpazīšanas darbnīcas.
Ja ir vēlme sadarboties Comenius projektos, kontaktpersona ir Skolas padomes loceklis Silvije Jercinovic sjercinovic@vguk.hr

Izglītītība un vides izglītība Rumānijā

Rumānijā, pretēji mums, notiek izglītības sistēmas centralizēšana. Ir standarts, uz kuru balstoties skolas izstrādā savas programmas. Tiek organizēti centralizētie eksāmeni, kurus reģionā organizē skolu inspekcija. Skolu tīkla optimizēšana balstās uz skolēnu skaitu. Ir atsevišķas skolas bērniem ar speciālām vajadzībām.
Vides izglītība ir neformālās izglītības saštāvdaļa, tai nav atsevišķa normatīvā regulējuma. Aktivitātes vides izglītībā līdzīgas kā Latvijā:
  • ekoskolu programma,
  • vides sakopšanas talkas,
  • koku stādīšana,
  • atkritumu šķirošanas akcijas,
Interesanta ideja bija Ekofestivāls ar dažāda veida darbnīcām.
Rumānijā nav vides izglītības centri. Konkrētajā apgabalā, no kura bija Rumānijas pārstāve, ir viens centrs, kas darbojas līdzīgi kā mums interešu izglītības centri. Tajā viena programma ir vides izglītībā.

Ja ir vēlēšanās sadarboties Comenius projektos, droši var rakstīt e-pastu skolu inspektorei Martai Mate matemarta_hd@yahoo.com un viņa palīdzēs atrast partnerskolu Rumānijā.

Vides izglītība Turcijā

Vides izglītības mērķis ir veidot attieksmi dabas, kultūras, arheoloģiskās vides aizsardzībai. Pamatskolā dažādos mācību priekšmetos iekļauti vides izglītības jautājumi. Arī pirmsskolā ir vadlīnijas vides izglītības jomā, pārsvarā tā tiek organizēta ekskursiju laikā. Turcijā nav vides izglītības centru, kā tas ir, piemēram, Grieķijā vai Spānijā.

Vides izglītība Austrijā

Austrijā vairākām ministrijām ir izstrādāta kopīga stratēģija izglītībai ilgtspējīgai attīstībai (izglītības, kultūras, lauksaimniecības, vides, mežu, zinātnes un pētījumu ministrijām).
Austriju pārtāvēja Elke no lauksaimniecības profesionālās skolas (14 - 19 .g.v.). Skolā mācās 432 skolēni un strādā 250 darbinieki. Skolai pieder 200 ha fermas, no tiem 60 ha tiek veikta bioloģiskā lauksaimniecību. Skola drīkst iesaistīties Comenius projektos. Austrijā tiek istenotas profesionālās izglītības programmas vides aizsardzībā.
Citas idejas aktivitātēm:
  • Projekts "Waterstage" - dzīvot dabā un kopā ar dabu.
  • Dabas aizsardzības festivāls - balstās uz senajiem saimniekošanas veidiem, lai aizsargātu dabu un popularizētu to sabiedrībai.
  • Zinātnes diena "Pētījumi skolām" - zina'tnieku vadītas dažādas dabnīcas, piemēram, no dārza līdz virtuvei, ko mums stāsta akmeņi, augi veselībai.

Granāda

Šodien bijām Granādā. Vispirms bija prezentācijas Granādas Universitātes Izglītības zinātņu fakultātē, bet pēc tam iepazīšanās ar kultūrvidi. Vides gids Rubens aizrautīgi vadāja pa pilsētu un iepazīstināja ar tās vēsturi. Interesanta likās metode, ko izmanto arī ar bērniem šādās ekskursijās. Viens izvēlas kādu vietu/ obljektu, ko aplūkot no skatu laukuma. Apraksta to, bet otrs zīmē pēc aprakst un pēc tam mēģina noteikt, kurš objekts tika aprakstīts.
Granādā ir fantastika vecpilsēta, kuras celtnēs izsekojama visa vēsture (romieši, arābi utt.). Visas katoļu baznīcas pirms tam bijušas mošejas.

Fascinēja skats uz Alhambru ar zaļiem kokiem priekšplānā un sniegotiem kalniem fonā.


Vecpilsētas ieliņas šauras, mājas koši baltas ar raksturīgiem ziliem ornamentiem apgleznotiem dekoratīviem šķīvjiem, puķu podiem, kā arī dievmātes vai citu svēto sieviešu attēliem uz sienām.

Protesti Spānijā sākušies!!!

Nevarēju saprast, kas ārā notiek (pašreiz ir 5 minūtes pāri pusnaktij). Pa centrālo ielu iet cilvēku bari, vicina karogus, svilpj, šauj raķetes ar lielu troksni, kliedz kaut kādus saukļus. Liekas, ka ģenerālais streiks jau ir sācies.
Rīt gandrīz neviens nestrādā, jo protestē pret izmaiņam darba likumā, kas dod tiesības darbinieku atlaist un neizmaksāt nekādas kompensācijas. Spānijā pirms dažiem mēnešiem nomainījās valdība. Pēc aptuveni 20 gadu perioda vara no sociālistiem pārgājusi pie labējām partijām, kas šādā veidā mēģina mazināt krīzes ietekmi uz ekonomiku.

Vides izglītība Dānijas pirmsskolās

Dānijas pirmsskolas izglītībā akadēmiskās tradīcijas ir:
  • bērncentrēta pieeja,
  • psiholoģiskā perspektīva,
  • rotaļas un estētiskā mācīšanās,
  • uzsvars uz vidi,
  • kultūratbilstība.
Ir noteikts standarts 0 - 6 g.v. bērnu izglītībai. Katra pirmsskola izvirza savus mērķus, uzdevumus un plāno darbu. Realizāciju un rezultātu dokumentē un iesniedz atskaites pašvaldībai.
Mācību procešs tiek organizēts no praktiskā un abstrakto:
  1. pieredze,
  2. prasmes,
  3. zināšanas,
  4. attieksme.
Bērni daudz laika pavada ārā rotaļājoties un gūstot tiešo pieredzi dabā. Pirmsskolām tradcionāli, ka izbrauc uz visu dienu dabā, pēta, novēro, rotaļājas. Arī dāņiem šis process kļūst arvien sarežģītāks, jo pēc katra incidenta top jauni noteikumi un regulējumi, ko un kā jādara.
Dānijas pieeja mani iedvesmoja, tāpat kā vakar Spānijas skolā redzētais!!!

Vides izglītība Slovākijā

Slovākijā 60% teritorijas klāj meži. Un tā nav vienīgā līdzība ar Latviju. Tur notiek dažādas vides izglītības aktivitātes, līdzīgi kā Latvijā:
  • ekoskolu programma,
  • vides sakopšanas talkas vienu reizi gadā (pagājušais gads bija pēdējais, jo sapratuši, ka tādējādi tiek veicināta atkritumu izmešana kur pagadās, jo kāds taču atnāks un pēc tam savāks).
Nacionālā politika ir atgriesties pie organiskās/ eko lauksaimniecības.
Pilsētas dome katru mēnesi piesūta informatīvu avīzi, kurā pastāstīts, kas noticis pēdējā mēneša laikā un, kas plānots turpmākajā mēnesī - tādējādi cilvēki savlaicīgi uzzina visus jaunumus un var aktīvi iesaistīties.
Par Slovākiju stāstīja Jasna no Ļuļanas. Viņa pati ir arhitekte un pasniedzēja dizaina fakultātē. Dizaina fakultātē tiek mācīta pieeja "no šūpuļa līdz šūpulim" (cradle to cradle), kā arī ekodizains. Katrs māčibu semestris tiek iesākts ar nedēļu ilgu radošu mācību nometni, kur pasniedzēji dzīvo kopā ar studentiem un noteik darbnīcas. Darbi bija pateisi interesanti (ja ir interese, var apskatīties prezentāciju mācību brauciena mājas lapā, kuras adresi kaut kur šajā blogā biju ierakstījusi pirms došanās ceļā). Mani pārsteidza sociālā māja studentiem, kuru dizaina fakultātes studenti bija ierīkojuši, piešķirot jaunu dzīvi vecām mēbelēm.

Vides izglītība Grieķijā

Vides izglītību nenosaka neviens normatīvais akts, tā ir skolotāju brīvprātīga izvēle. Pārsvarā vides izglītības aktivitātes notiek pēc māčibu stundām vai arī ekskursiju laikā.
Grieķijā ir aptuveni 50 valsts finansēti vides izglītības centri. Skolas var pieteikties 1 - 2 dienu nodarbībām. Katrā centrā ir 5 pedagogu komanda, kura
  • no septembra līdz decembrim plāno nodarbības un gatavo nepieciešamos materiālus tām,
  • no decembra līdz maijam vada nodarbības,
  • no jūnija līdz augustam atpūšas.
Kā pats Grieķijas pārstāvis jokoja: "Tagad jūs saprotat, kāpēc jums jāmaksā mums". Philippi vides izglītības centrā tiek īstenoti 2 projekti:
  1. Mācies no dabas spēlējoties,
  2. Āra dzīves (outdoor living) apmācība un vide.