Ēdieni

Ēdieni šeit interesanti, bet īsti neatbilst manai gaumei. Malagas tradicionālais ēdiens skaitās zivis, bet vēl neesmu paspējusi restorānā nobaudīt.
Populāri ir dažādus ēdienu vārīt ēlļā. Lai gan man patīk frī kartupeļi, šeit viņi ir tādi mīksti un ļoti eļļaini. Pusdienas ēd ap 14, pusdieno stundu un ilgāk. Sāk ar starteri, piemēram, lielu bļodu ar salātiem vai paelju vai zupu. Tad ir pamatēdiens, piemēram, eļļā vārīti kalmāru gredzeni ar eļļā vārītiem kartupeļiem un beigās deserts.
Zupas līdzīgas kā pie mums - tā, ka var redzēt, no kā sastāv nevis sablenderētas kā Zviedrijā vai Somijā. Šodien bija zupa, kurā bija lieli gabali vārītu kartupeļu, zivis, gliemeži un tas viss bija baltā šķidrumā, šķiet, krējumā vai majonēzē.
Saldajā ēdienā var dabūt pudiņu vai kūku. Populārs ir kaut kas līdzīgs vārītajam krēmam, kurā ielikts viens cepums.
Vakaros populāri sēdēt Tapas bāros. Tapas ir visādas uzkodas mazos šķīvīšos, piemēram, 2 kotletītes ar specifisku mērci vai zaļās olīvas vai salāti vai vārītas pupiņas vai paelja.

Privātskolas apmeklējums

Spānijā privātskolas ir diezgan lielas, jo nav pārāk dārgas (ir valsts līdzfinansējums). Valsts arī uzrauga un kontrolē izglītības procesu. Puertosol koledžā mācās bērni no 3 līdz 19 gadiem. Skola labprāt iesaistās projektos. Skolā ir spēcīga handbola komanda, kas ir labākā reģionā. Bērni starpbrīžus labprāt pavada sporta laukumos dažādās spēlēs. Šajā skolā redzēju kādus 6 dažādus laukumus vienu otram blakus. Segums, protams, nav zaļa zāle.

Interesanti, ka Spānijas skolās skolotāji valkā halātus virs viņu drēbēm. Šajā skolā tie bija balti, citā skolā zaļi balti svītraini ar dzeltenām un sarkanām kabatām.
Daļa no mūsu grupas noskatījās Klusās nedēļas procesiju, uz kuru bija aicināti arī vecāki (es neredzēju, jo mašīna, kurā es atrados, atbrauca par vēlu). Pēc tam mums bija sarunas ar vidusskolēniem par viņu interesēm, par mūsu valstīm, par plāniem pēc skolas, par vides piesārņojuma jautājumiem.
Ja ir vēlme sadarboties ar šo skolu, piemēram, Comenius projektos, kontaktpersona Fernando Ojeda Barceló (La Presentación College) direccion.malaga@lapresentacion.com

Zinātnes muzejs "Principia"

Muzeju izveidoja skolotāji, kuri uzskatīja, ka zinātne jāmāca atraktīvākā veidā un jāļauj bērniem pašiem darboties. Vienā dienā piedāvā nodarbības max. 3 skolēnu grupām. Mums piedāvāja aizraujošus demonstrējumus par elektrību, atmosfēras spiedienu, šķidrumiem faradeja zālē. Pēc tam varējām izmēģināt objektus ekspozīciju zālē. Beigās skatījām zvaigžnotās debesis planetārijā. Zinātnes muzejs planetārijā izmanto bezmaksas programmu STELLARIUM (mājās būs jāsameklē internetā un jāizmēģina). Muzejā ir 2 datori, uz kuriem var noskatīties 1700 videofilmas par dabu un zinātni. Man personīgi šī mācību brauciena daļa patika vislabāk, jo guvu daudz ideju Rīgas Dabaszinību skolas zinātnes rotaļlaukuma 2. kārtai, kā arī nodarbībām Dabaszinību laboratorijā un Jauno vides pētnieku nometnei vasarā.

Te mēs ar grieķi Stelios brīvprātīgi pieteicāmies būt par izmēģinājuma trusīšiem. Esam Faradeja būrī un pie būra tiek pievadīts 100000V elektrības.

Vai nav skaisti? Skelets sēdēja vienā pusē stikla, bet es otrā un regulēju apgaismojumu, kamēr izskatījās, ka redz savu skeletu.

Dabas fotogrāfs

Spānijā ir dabas fotogrāfs, kurš saņēma starptatisku balvu par savu dabas fotogrāfiju un ir pazīstams ar citādu pieeju - dabas fotogrāfija palīdz aizsargāt dabu, ja tai pievienota izglītojošā vērtība. Viņš bruakā arī pa pasauli un vada kursus dabas fotogrāfiem (viņu finansē objektīvu ražotāja firma).
Fotogrāfijas bija patiesi jaukas, īpaši tā ar lapsu pie klints uz zvaigžnota debess fona (skat. http://www.gerardofotonaturaleza.com/ ).
Atziņas:

• Ja grib dabūt labu dabas fotogrāfiju, vispirms kārtīgi jāizpēta vieta un fotogrāfējamais objekts (literatūra), lai neāktos velti tērēt laiku, meklējot pareizo vietu un laiku fotogrāfēšanai).
• Dabas fotogrāfam jābūt ļoti pacietīgam, jo no 200 kadriem, iespējams, viens būs patiesi labs.
• Jāprot uzvesties, lai varētu uzņemt 200 kadrus ar dzīvnieku un tas neaizbēgtu.
• Labākās bildes sanāk nevis tiem, kam labāks fotoaparāts, bet gan tiem, aks katru dienu mācās.

Maizes cepšanas tradīcijas Spānijā

Bijām ekocentrā Malagas kalnu nacionālajā parkā, kur darbojāmies tradicionālās maizes cepšanas darbnīcā, kā arī iepazināmies nedaudz ar senajiem vīna un olīveļļas iegūšanas paņēmieniem.

Maizes mīkla diezgan tradicionāla ar miltiem un raugu. Maizes krāsnis arī ļoti līdzīgas Latvijas krāsnīm. Atšķiras vienīgi maizes ēšanas tradīcijas - tā tiek apslacīta ar olīveļļu un, ja vēlas, apkaisīta ar sāli.

Idejas no Vācijas

Vācijā ir augsts bezdarba līmenis (vidēji 7%, Berlīnē 15%, atsevišķās vietās pat 40%), tāpēc aktuāli ir projekti bezdarbniekiem, kā arī sociālās aktivitātes, piemēram, sociālais tirgus nabadzīgajiem, kur ne tikai tika piedāvāts iegādāties lietotas mantas, bet arī mācīties dažādās darbnīcās.

Biškopība - interesants projekts 10 - 16 g.v. bērnim nabadzīgā, bet zaļā Berlīnes rajonā. Sociālais darbinieks - biškopis nopērk stropu un novieto uz mājas jumta. Bērnu grpa mācās bišķopību, rūpējas par bitēm, ievāc medu, kā arī raksta kaimiņiem domātu blogu par notikumiem bišu stropā un panākumiem biškopībā.
Vairāk informācijas http://dachimkerei.blogspot.com

Princeses dārzs - vietā, kur daudzu gadu garumā nelegāli tikuši izmesti dažādi atkritumi (arī Rīgā ir tādas vietas), cilvēki visu satīrija un ierīkoja dārzeņu dārzu, ar to aizsākot dārzu veidošanu. Kļuvusi populāra mobilā dārzkopība, kad audzē uz jumtiem, zaļājās zonās, uz palodzēm izvietotās kastēs.
Vairāk informācijas http://prinzessinnengarten.net

Vācijā ļoti nopietni notiek atkritumu šķirošana. Pilsētās ir pieejami dažādi konteineri. Jaunums ir oranžie konteineri, kuri paredzēti elektroierīču, katlu, CD, rotaļlietu, pagērba izmešanai. (Skat. http://regionales.t-online.de ).

Vēl viena jauka ideja - sajauc zemi, ūdeni un puķu sēklas, izveidojot bumbiņu. Iet pa pilsētu un izmet šadas bumbiņas, kur ir par maz augu. lielākoties sēklas sadīgst un vēlāk zied. Tāpēc nav jābrīnās, ja zaļajā strēmelītē, kas atdala braukšanas joslas, zied puķes, kuras tur acīm redzami nav stādītas skaista skata nolūkos.

Vides izglītība Fancijā

Nezināju, ka Francija ir arī pie Dienvidamerikas krastiem (Franču Gvineja vai Gvajāna?, galvaspilsēta Gvadalupe). Tur situācija vides izglītībā ir daudz sliktāka, kā Francijas Eiropas daļā, bet ļoti struaji uzlabojas. Skolās cenšas iesaistīt vides aktivitātēs ne tikai skolēnus un skolotājus, bet visu personālu.
Idejas izmantošanai:

• Mācīt samazināt atkritumu daudzumu, nevis tikai šķirot.
• Bērni veidoja skices atkritumu konteineru izskatam, skicēs bija itverti arī dažādi uzlabojumi konteinera funkcijām, pie'mēram, konteiners - atkritumu šķirotājs.
• Kompostē organisko atkritumus uz izmanto tos pēc tam dārzā. Kompostēšanas laikā pēta ķīmiskos un bioloģiskos procesus komposta kaudzē.
• Pie konteineriem pielikts ne tikai, ko tur var mest, bet arī ko nevar. Turklāt tas ir reālu objektu, nevis zīmējumu veidā.
• Salīdzināt divas skārdenes, piemēram Coca-Cola un Heineken (vai tās ir viena izmēr? viena materiāla? viena svara? ). Novērtēt, kura skardene atstāj mazāku ietekmi uz vidi.
• Skolā izgatavot Saules paneli (līdz galam nesapratu, jo izskatījās vairāk pēc ūdens boilera).
• Skolēni paši veidoja videofilmiņu par dažādiem bateriju veidiem, sākot no citroniem līdz pat akumulatoriem. Filmā tika rādīts, ko ar baterijām darīt pec to izlietošanas un kāpēc. Bija sagatavotas arī citas filmas par atkritumu šķirošanu, bērni paši bija izdomājuši sižetus, ar nelielu humora devu. Labs veids kā integrēt informātiku un dabas zinātnes.
• Problēma - skolas galdi tiek aprakstīt un apzīmēti, bet nav naudas jauniem. Skolēni izomāja, kā jāpārkrāso un paši to arī izdarīja, turklāt daži piegāja radoši, galdus apgleznojot.
• Balva par labāko plakātu. Viena grupa bija izveidojusi plakātu kā bruņurupuci - zem katra bruņas fragmenta bija paslēpta informācija par atkritumu šķirošanu.